Kādreiz, es ar basām kājām pa sniegu skrēju pie Tevis. Kādreiz, es mazajam brālim zagu telefonu, lai Tev pazvanītu.
Vienmēr šīs atmiņas mani gan smīdina, gan raudina. Dažreiz, rausta kā lupatu lelli, vai samīļo kā rotaļu lācīti. Tomēr, vienmēr pagriežu savām emocijām muguru, jo grāmatās čukst, ka tā ir vieglāk.
Tu vienmēr esi kaut kur man līdzās, ar viskiju azotē. Ar to smaidu, kurš nekad neapnīk. Tomēr, lai kā arī negribētos, tas bija kādreiz.
Vienmēr šīs atmiņas mani gan smīdina, gan raudina. Dažreiz, rausta kā lupatu lelli, vai samīļo kā rotaļu lācīti. Tomēr, vienmēr pagriežu savām emocijām muguru, jo grāmatās čukst, ka tā ir vieglāk.
Tu vienmēr esi kaut kur man līdzās, ar viskiju azotē. Ar to smaidu, kurš nekad neapnīk. Tomēr, lai kā arī negribētos, tas bija kādreiz.
