Es Tevi satiku savā necilajā ciematā, kur cilvēki runā bez galotnēm un ir vulgārāki par krievu dzērājiem. Tu nāci no tādas vietas, kur kaijas piesārņo pludmali un veikali smako pēc svaigām zivīm.
Mēs zinājām, ka viskijs ir vissaldākais un zālītes pīpēšana ir baudas virsotne. Mūsu starpa nebija nekādu aizliegumu, Tev nekad nebija kauns parādīt savu metamo, ja uz tā bija skramba. Tu man dažreiz ieriebi nopērkot saldējumu, kaut arī zināji, ka gribu alu. Apsmēji mani sabiedrībā, tas bija tā kā raustīt aiz bizes pamatskolā.
Un tad viss vienkārši beidzās. Tagad atkal es Tevi satiku, es zinu, ka māki uztīt kāsi ar aizvērtām acīm. Tā vēljoprojām ir Tava prioritāte baudā.
Es negribēju, lai vecās stīgas atjaunotos. Es negribu vairāk neko.